Alternatīvs zelta rudens piedzīvojums - Koknese

Izložņāt pilsdrupas, pastūrēt kuģīti un gardi paēst mini izbraucienā ar velo un vilcienu uz Koknesi

Četri ceļo gardi

Gulbīti, gulbīti, kustini dzenskrūves spārniņus, parādi mums to Kokneses pili jeb ar velo no Rīgas uz un pa Koknesi! Nu labi, nedaudz samelojām – tik traki sportisti neesam, ka varam ar diviem bērniem aizmīties no Rīgas līdz Koknesei ar velosipēdu, tomēr vienu traku zelta rudens meklējumu piedzīvojumu ar divriteņiem Koknesē tomēr īstenojām.

Dzīveslauznis stacijā

Lai piedod mums Sigulda, bet tajā laikā, kad lapās zaļais hlorofils maina krāsas, tipisko latvieša rudens tradīciju kauties par bildi ar krāsainām lapām mēs īstenojām ar mazākām pūlēm – meklējām alternatīvo «zelta rudeni». Šogad mūsu izvēle kritusi par labu Koknesei, plus mums nāk prātā arvien trakākas ceļojumu idejas, tāpēc šoreiz iesaistām arī Pasažieru vilcienu un mēģinām sekojošu variantu. Mostamies tā, lai paspējam aizmīties ar velosipēdiem līdz Rīgas Centrālajai stacijai, kas no mūsu mājām ir 7 km. Tad seko pirmais dzīveslauznis (latviskojot – lifehack) – pērkam biļetes ar mobilo lietotni un ietaupām vienam stacijas belašam (saki: «Mjau...»). Tālāk nāk pamatīgs kāpienstūmiens līdz pareizajam peronam. Ģimenē mazākais ceļotājs pagaidām pats vēl neminas, tāpēc mums ir pieliekams «pusritenis» – tāds sava veida tandēms, kas lieliski darbojas kā papildu trenažieris tam, kurš min par diviem. Trakākais šajā velopadarīšanā ir tas, ka dīzeļvilcienā ir maksimums trīs velo vietas. Pārējiem (ja ir vairāk nekā trīs braucēji) jākaitina citi vilciena pasažieri ar to, ka kaut kur jānobāž savi divriteņi. Protams – neskaitot to, ka tas viss vēl jāieceļ, jānoceļ utt. Taču principā braukt var. Pusotra stunda, un esam Kokneses dzelzceļa stacijā.

Pirmais pieturas punkts būs Likteņdārzs, kurā, jāatzīstas, vēl tā arī nebijām bijuši. Kokneses tūrisma informācijas centram (TIC), kā jau ierasts ar TIC Latvijā, darbalaiks nav īpaši draudzīgs ciemiņiem – sestdien līdz plkst. 14.00, svētdien vispār ciet, toties pirmdienās gan strādā, jo kurš gan negrib pirmdienā aizbraukt kaut kur ekskursijā, kamēr brīvdienās visi sēž mājās vai spēj «izkasīties» no mājām tā, lai jau pirms pusdienām būtu galamērķī! Protams, viss ir atrodams pie «mammas gūgles», un mēs vienmēr jautājam vietējiem, kur un ko darīt, bet ar TIC – tā tāda Latvijas bēda kopumā...

Likteņdārzs un Gulbis

Līdz Likteņdārzam no Kokneses stacijas ar velo var aizkļūt diezgan droši – līdz lielajam satiksmes aplim ir no ceļa atdalīts trotuārs. Tālāk kādi 300 m ir nedaudz bīstamāki gar šosejas malu, bet tad jau smuki un eleganti noripojam līdz Likteņdārzam. Ja ar divriteni vai kājām, te viss ir par brīvu. Ja ar auto – jāmaksā par stāvvietu, bet visa pussala tāpat ir bez maksas jūsu rīcībā. Ja godīgi, mēs laikam neesam gluži Likteņdārza auditorija, jo gaidījām kaut ko iespaidīgāku, taču te viss ir procesā, un kā pastaigu vieta šī noteikti ir ideāla. No tā, kas sajūsmināja, jāmin tālākais stūris, kur ir skatu platforma uz pilsdrupām un no Hirosimas atgādāts akmens liecībai par cilvēces vēsturē līdz šim vienīgo reizi, kad kāds nedaudz paspēlēja atomkariņu. Pēc tam arī uzzinām, ka paša Likteņdārza arhitekts ir japānis. Vēl no iespaidīgām apskates lietām te ir amfiteātris pašā Daugavas krastā, kuram apkārt vēl izrakts tāds kā aizsarggrāvis. Ja vēl pieliktu peldošu skatuvi, būtu pat ļoti episki. Un trešā lieta – tikko uzbūvētais Saieta nams. Slīpa celtne, uz kuras jumta var droši pastaigāties, pabaudīt dienu. Koku un krūmu stādījumi vēl tikai top. Pēc gadiem desmit noteikti kopumā te viss būs daudz citādāk.

No Likteņdārza mums nākamais piedzīvojums, ko bērni atzīst par foršāko šajā braucienā, ir ekskursija pa Daugavu ar kuģīti Gulbis. Izrādās, ka šādus izklaides kuģīšus no nulles ražo tepat Latvijā! Puse no veiksmes ir kapteinis Gunāro, kurš vēl iedod iespēju (protams, stingrā uzraudzībā) mūsu lielākajam no mazajiem braucējiem kādu brītiņu pastūrēt kuģīti. Tomēr arī viņa īstā kapteiņa stāja, runasveids un harisma ir tas, kāpēc noteikti nav jāpažēlo tie 7 EUR. Ekskursija ir tā vērta, jo tiekam aizvesti gan gar Kokneses pilsdrupām augšup pa Pērses upi, gan atpakaļ gar Likteņdārzu. Kopumā tā ir vesela stunda, piedevām visu ceļu ir ļoti izzinošs audiogids un iespēja spēlēt interaktīvu spēli viedierīcēs.

Pašbildes pilsdrupās

Sakām paldies Likteņdārzam un pūšot un elšot minam augšā tajā kalniņā, kas iebraucot bija patīkams sabiedrotais, bet tagad liek piepūlēties. Lai vai kā – atkal pārsimt stresa metru gar šoseju, un tad jau eleganti pa trotuāru slīdam līdz Kokneses baznīcai, kur ir brīvi pieejams zvanu tornis, iemetot vismaz kādu eiro ziedojumam. Pārsteidzoši, ka baznīca vispār ir vaļā, jo ļoti bieži mazākās pilsētās dievnamus var aplūkot tikai no ārpuses. Tālāk seko tas, kur skolas ekskursijās ir bijuši gandrīz visi – Kokneses pilsdrupas. Tā kā ir tiešām skaista un zeltaina rudens diena, šodien ir padaudz apmeklētāju (cik nu sanācis te būt), bet lielākā daļa vienkārši bauda pastaigu pa parciņu, nesteidzīgi mētājas ar lapām un aizņem kārtējos megabaitus telefonos ar smukām bildēm. Ieejas maksa pilsdrupās ir vairāk nekā simboliska – ģimenes biļete zem 5 EUR –, taču par iespēju tikt pie izcilas sejasgrāmatas pašbildītes ir tā vērts.

Mēs vēl sākumā nogaršojam Olalā paipalu fermas (viņiem esot 5000 paipalu) kafejnīcas Rīta putni vafeles no paipalu olām, buljonu ar paipalu olām un kūciņu ar paipalu olām. Žēl, ka kafija gan ne no paipalām. To tad citu reizi.

Pašās pilsdrupās ir iespēja caur lodziņu aplūkot diezgan autentiska paskata moku istabu. Ieteikums šīs vietas papildu ienākumiem – ļaut izīrēt šo telpu korporatīvajiem pasākumiem... Tikmēr bērni būs sajūsmā vienkārši paložņāt pa pilsdrupām, jo te atšķirībā no daudzām citām to drīkst droši darīt.

Ēdienu tūrisma vieta

Tā kā šoreiz esam nedaudz laikā ierobežoti (vilciens diez vai mūs pagaidīs), dodamies tālāk: caur Kokneses jaunajām pilsdrupām (kas izskatās, ui, kur sliktāk nekā senās pilsdrupas), kur pazemes telpā var aplūkot nedaudz skumīgi iesprostotu velnu, un caur Kokneses parku ar to īsto rudens sajūtu un Pērses ūdenskrituma atveidojumu – uz kafejnīcu Panna. Vispār, ja tā nopietni, uz Koknesi var doties tīri nereāli garšīgi paēst jeb ēdienu tūrismā. Parkā ir krodziņš Rūdolfs, taču, tā kā tur ir būts vairākas reizes (kas arī ir noteikti vairāk nekā rekomendējams), šoreiz tēmējam uz Pannu. Katru reizi, braucot uz Latgales pusi, esam norunājuši, ka noteikti šeit jāapstājas vismaz kafiju iedzert, jo te ir trīs siltumnīcas namiņi. Skatiet bildēs, jo aprakstīt nav nemaz tik viegli. Divos vārdos – normālas siltumnīcas ar galdiņiem iekšā. Protams, ir arī pati kafejnīcas ēka – kādreizējais leģendārais Ragāļu krogs, kas pārtapis par Panna kafe. Mūsu vērtējumā ceļmalas kafejnīcai, kurā pasniedz austeres, gan labāk piestāvētu nosaukums Restopanna. Tiesa, ja gribēsiet paēst tieši stikla namiņos, rezervējiet pāris dienu iepriekš, jo ik pa laikam kāds gribētājs pienāk, piestāj, bet bez rezervācijas uz sitiena brīvdienās iekšā netiksiet.

Ēdienkarte ir vairāk nekā izsmalcināta – gan liellopa vaigi, gan sams, gan pīles konfits –, un, kas galvenais, porcijas krietni pārsniedz ekspektācijas. Mums, lai gan viedpulksteņi parādīja pa dienu notērētas 6000 kalorijas, ēst pēc šīm porcijām negribējās vēl līdz nākamās dienas pusdienlaikam. Cenas – 8–15 EUR. Pilnam komplektam apkārt vēl ganās ļoti draudzīgs kaķis, kurš mūsu dronu uzskata par medību mērķi: kad sēdinām lejā, uzlec virsū, domādams, ka tas kāds putns. Necieta ne kaķis, ne drons, bet apkārtējie gan dabūja smieklu devu!

Aizripināmies līdz Kokneses stacijai. Sāk satumst, un tādā pilnīgā čilliņā aizžūžojam līdz Rīgai, kur ģimenes sapulcē pieņemam lēmumu nevis krāmēt velo iekšā tramvajā, bet līdz mājām atkal aizmīties, lai lielāks piedzīvojums. Stāsta morāle šoreiz tāda: eksperimentējiet ar to, kā jūs ceļojat! Šāds mini izbrauciens ar velo un vilcienu, savu tējas termosu un maizītēm var izmaksāt zem 30 EUR, toties dabūsiet tādas emocijas, ka bērniem tas liksies daudz stilīgāk par jebkuru ārzemju braucienu.

Kas mēs esam?

Četri ceļo gardi ir ģimenes piedzīvojumu blogs, kurā mēs dalāmies ar savu pieredzi ceļot ar bērniem gan tepat Latvijā un Baltijā, gan arī pa Eiropu.

Mēs to darām nedaudz citādāk nekā lielākā daļa. Pirmkārt, praktiski vienmēr braucam bez konkrēta galamērķa vai milzu plānošanas. Otrkārt, nekad neuztveram ceļošanu ar bērniem par traucēkli, mūsu lielie ceļojumi ir bijuši arī ar divus mēnešus vecu zīdaini pāri pusei Eiropas ar auto. Un, treškārt, mēs visu dzīvi uztveram gardi – kā piedzīvojumu. Tas attiecas ne tikai uz ceļošanu, bet arī to, kā dzīvojam ikdienā, – lai cik nopietns darbs ir kādam no mums, lai cik daudz brīžiem ir darbu un pasūtījumu, nekad netiek aizmirsta ģimene un tas, ka mēs esam radīti, lai iedvesmotu gan sevi un, ja sanāk, arī apkārtējos!

Tādi nu mēs – Jānis, Dita, Kārlis un Dārta Karolīna – esam: vienmēr gatavi ņemt rokās fotoaparātu, kameras, pieliet pilnu auto bāku un skriet kaut kur!

Stāsta morāle šoreiz tāda: eksperimentējiet ar to, kā jūs ceļojat!

Tā kā ir tiešām skaista un zeltaina rudens diena, šodien Kokneses pilsdrupās ir padaudz apmeklētāju, bet lielākā daļa vienkārši bauda pastaigu pa parciņu, nesteidzīgi mētājas ar lapām un aizņem kārtējos megabaitus telefonos ar smukām bildēm.

Bērni par foršāko šajā braucienā atzīst ekskursiju pa Daugavu ar kuģīti Gulbis. Puse no veiksmes ir kapteinis Gunāro, kurš vēl iedod iespēju kādu brītiņu pastūrēt kuģīti.

Likteņdārzā viss ir procesā, bet kā pastaigu vieta šī noteikti ir ideāla. No tā, kas sajūsmināja, jāmin tālākais stūris, kur ir skatu platforma uz pilsdrupām un no Hirosimas atgādāts akmens, amfiteātris pašā Daugavas krastā un tikko uzbūvētais Saieta nams – slīpa celtne, uz kuras jumta var droši pastaigāties.

Ja nopietni, uz Koknesi var doties ēdienu tūrismā. Kādreizējais Ragāļu krogs pārtapis par Panna kafe, kur gaida trīs siltumnīcu namiņi (kas gan jārezervē krietni iepriekš), izsmalcināta ēdienkarte, porcijas, kas pārsniedz ekspektācijas, un pilnam komplektam apkārt vēl ganās ļoti draudzīgs kaķis.

Koknesē pa pilsdrupām var arī vienkārši paložņāt, jo te atšķirībā no daudzām līdzīgām vietām to drīkst droši darīt.

Seko ceļotāju aktuālajām publikācijām par maršrutiem un piedzīvojumiem https://www.facebook.com/fourfoodtravel