Izzini vēsturi un svini svētkus Zemgalē!

15.11.2022.

Zemgales plānošanas reģions kopā ar visām novada pašvaldībām tūrisma informatīvajā kampaņā “Zemgale aicina!” piedāvā ikvienam uz Latvijas vēsturi un valstiskuma veidošanos paraudzīties no cita skatpunkta – gan atklājot sev gluži reālo Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” pasauli, gan iepazīstot nacionālo partizānu kādreizējo ikdienu vai varbūt iemūžinot sevi “Laika rata” spoguļu pašbildēs.

Arī svētkiem Zemgales novadi gatavojas īpaši. Tāpēc noteikti vērts pievērst uzmanību gan vēl neiepazītām vietām, gan sarīkojumiem un radošajām darbnīcām, kas ļaus šos svētku mēnešus padarīt citādus, izzinot ko jaunu un piedzīvojot skaistus mirkļus, vienalga, vai izvēlēsieties ar vilcienu nokļūt Aizkraukles, Dobeles, Jēkabpils vai Jelgavas pusē!

No simboliem līdz ikdienai Aizkraukles novadā

Simboliska vieta, kur satiekas cilvēka un valsts pagātne, tagadne un nākotne – tas ir Likteņdārzs, kur kopā savijusies izcila arhitektūra ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas plūduma krāšņumu. Apmeklētājus te sagaida terase ar brīnišķīgu ainavu. Sirdsakmens, šogad atklātais Saieta nams un citi objekti, kas pilnīgi noteikti iederēsies gan Lāčplēša dienas atcerē, gan 18. novembrī tradicionāli sagaidot saulrietu amfiteātrī.

Tikmēr armijas vēstures interesentiem ir iespēja uzzināt ko vairāk par Brīvības cīņām un Latvijas Austrumu frontes štābu. 1919. gadā tieši no Pļaviņām tika vadīta Latvijas armijas vienību darbība pret Sarkano armiju Latgalē. Tagad kādreizējās štāba telpās izvietota ekspozīcija “Latvijas armija Pļaviņās 20. gadsimtā”, kas sniedz arī ieskatu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru dzīvesstāstos. 

Liriskāk noskaņotie aicināti iepazīt Jāņa Jaunsudrabiņa personību un tā laika dzīves apstākļus rakstnieka muzejā “Riekstiņi”, kas iekārtots senas zemnieku sētas saimniecības ēkā un atspoguļo arī agrāko laiku tradīcijas un amatniecības prasmes Sēlijas novadā. Sētā saglabājusies Jaunsudrabiņa slavenajā “Baltajā grāmatā” attēlotā pasaule, pastaigu takas ved gar tajā minētajām vietām, bet pamatekspozīcija iepazīstina ar rakstnieka un gleznotāja dzīvi.

Savukārt uz Odzienu jādodas tiem, kas skaistumu redz ne tikai vēstures cēlajās lappusēs, bet arī ikdienas tehnikā. Odzienas muižas pils ir viena no zīmīgākajām neogotikas stila celtnēm Latvijā, un arī tās apkārtne apbur. Tikmēr blakus esošajā auto un tehnikas kolekcijā apskatāma citāda vēsture – vairāk nekā 20 padomju laika automašīnas, motocikli, fotoaparāti, radio aparāti, sadzīves tehnika un pat FORMULA “Estonia”. 

Odzienas muižas pils. Foto: Aizkraukles novada tūrisma nodaļa 

Bunkurs un Kārlis Ulmanis Dobeles novadā

Dobeles pils šogad sarūpējusi īpašu programmu tieši patriotu nedēļai. 16. novembrī plkst. 17 gan lieli, gan mazi pils muzejā varēs vairāk uzzināt par Latvijas brīvības cīņām, kā arī piedalīties radošajās darbnīcās un aktivitātēs. Nodibinājuma “Latviešu strēlnieki Ķemeru purvos” pārstāvji ne tikai stāstīs par Latvijas brīvības cīņu norisi, bet arī demonstrēs dažādus priekšmetus no cīņu vietām un piedāvās praktisku darbošanos ikvienam interesentam. 

Viss par sēļiem Jēkabpils pusē

Ierodoties Jēkabpilī, Daugavas labajā krastā jūs sagaidīs Krustpils pils. Tā ir viena no senākajām Latvijas pilīm, ko 1237. gadā licis uzbūvēt Rīgas arhibīskaps Nikolajs de Magdeburgs kā nocietinājumu ceļā no Rīgas uz Daugavpili. Vēlāk pils liktenis bijis gana raibs. Kopš 1996. gada tajā atrodas Jēkabpils Vēstures muzejs, kas pārņēmis pils apsaimniekošanu un veicis neticamas pārmaiņas – atjaunotas pils interjera detaļas un izveidota aizraujoša vēstures ekspozīcija, kura ļauj ikvienai apmeklētājai, veroties spogulī, ieraudzīt sevi, tērptu senās sēļu sievietes apģērbā.

Tikmēr Daugavas kreisajā krastā izvietojusies Jēkabpils Vēstures muzeja Brīvdabas nodaļa “Sēļu sēta”. Muzeja ekspozīciju veido sešas 19. gadsimta Augšzemes lauku celtnes – dzīvojamā māja, graudu klēts, mazā klēts, kalve, vējdzirnavas un pirts, apskatāmi arī Sēlijas novada zemnieka darbarīki un sadzīves priekšmeti. Tas ir iecienīts pilsētas viesu apskates objekts, kā arī sadziedāšanās un sadancošanās vieta dažādu Latvijas novadu folkloras kopu dalībniekiem. Vairāk par sēļiem un viņu amatu prasmēm var uzzināt, arī apmeklējot Sēlijas kultūrtelpu, kas atrodas gleznainā vietā Zasas ciemā. Te ar interaktīvu materiālu palīdzību var izzināt gan biškopības, galdniecības un jostu aušanas, gan maizes cepšanas, muzicēšanas un citas prasmes, tostarp gūstot ieskatu pārcēlāju pāri Daugavai darbā.

Sēļu sēta” Foto: K. Siliņš 

Pirmā augstskola un “Laika rats 100” pašbildēs Jelgavā

Patriotiskā mēneša noskaņās noteikti vērts apmeklēt pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem “Lāčplēsis”, kas atrodas Stacijas skvērā. Tā autors ir tēlnieks Andrejs Jansons, kas 90. gados atjaunoja sava tēva Kārļa Jansona par tautas ziedojumiem veidoto un 1932. gadā atklāto pieminekli “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks”. Pēc Otrā pasaules kara piemineklis tika iznīcināts, tā fragments tika atrasts vien 1988. gadā un šobrīd atrodas pie Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja. Šī muzeja ēka pazīstama arī ar savu vēsturisko nosaukumu “Academia Petrina”, celta pēc pēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona ierosmes, un tajā atradusies pirmā augstākās izglītības iestāde Latvijas teritorijā, kur savulaik mācījušies gan Lietuvas, gan Latvijas pirmie prezidenti. Vislielākā muzeja krājuma vērtība ir latviešu glezniecības vecmeistara Ģederta Eliasa darbu kolekcija, taču muzejs piedāvā arī interaktīvas izstādes, izglītojošas programmas un ekskursijas dažādām vecuma grupām.

Sakrālās arhitektūras pazinēji novērtēs Jelgavas Sv. Annas prokatedrāli. Tā ir vecākā līdz mūsdienām saglabājusies pilsētas celtne, pirmā luterāņu baznīca Latvijā, kas atjaunota pēc Otrā pasaules kara, kā arī viens no retajiem manierisma stila pieminekļiem Latvijā. Īpaši vērts pievērst uzmanību te apskatāmajai Jaņa Rozentāla gleznai “Kristus un samariete”. 90. gados baznīcā uzstādītas arī Gēteborgas meistara Olafa Hammarberga 1938. gadā būvētās ērģeles ar 37 reģistriem un 2072 stabulēm. Ar savu vareno skanējumu tās kalpo ne tikai draudzes vajadzībām, bet arī pulcē garīgās mūzikas cienītājus. Šajā baznīcā 18. novembrī plkst. 10 arī notiks ekumēniskais valsts svētku dievkalpojums.

Savukārt mūsdienīgākas mākslas cienītājiem patiks tēlnieka Kārļa Īles veidotais vides objekts “Laika rats 100”, kas ir veltījums Latvijas valsts simtgadei. Apmeklētāji to jau paspējuši iecienīt, jo tas gan atklāj vēsturiskus faktus par Latviju un Jelgavu, gan ļauj iemūžināt sevi “spoguļu” pašbildēs un uzskatāmi apzināties kā vienu no valsts veidotājiem. Jāpiebilst, ka “Laika ratu 100” vērts apmeklēt vakarpusē, jo pēc tumsas iestāšanās tas tiek izgaismots. Turklāt tieši līdzās ir Jelgavas Vecpilsētas ielas kvartāls, kur saglabājušās vairākas pirmskara ēkas, kas arī pašas ir apskates vērtas. No novembra vidus apmeklētājiem durvis vērs Jelgavas Vecpilsētas mājas jaunās ekspozīcijas. Šis kvartāls ir vecākā pilsētas apbūves daļa, kas veidojusies 18.–19. gadsimtā un netika iznīcināta Otrā pasaules kara laikā. Tagad ieliņas atjaunotas, saglabājot bruģakmens segumu, uzstādītas arī laternas un soliņi, tāpēc tā būs īstā vieta senās pilsētas gaisotnes baudīšanai. 

Vides objekts “Laika rats 100”. Foto: JRTC arhīvs 

Varbūt īpašu vietu, interesantu vēstures nianšu un personību atklāšana pēkšņi ļaus rast jaunus iedvesmas avotus arī turpmākiem ikdienas darbiem. Savukārt valsts svētku koncerta apmeklējums vai kādas jaunas tradīcijas ieviešana gada tumšo laiku vērtīs ģimeniski siltā, drošā un patīkamā noskaņā, cerīgi raugoties tuvo cilvēku un visas mūsu valsts nākotnē. Lai Zemgale ļauj atklāt mūsu Latviju no jauna!

Informāciju sagatavoja Zemgales plānošanas reģions