Šodien, 2022. gada 7. septembrī, plašāka sabiedrība tika iepazīstināta ar “Škoda Group” ražotā “Pasažieru vilciens” pirmā jaunā elektrovilciena sastāvu. Ar šo elektrovilcienu tiks veikti izmēģinājuma braucieni Latvijā, lai vilcienus sertificētu atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo dokumentu prasībām, kas apliecina to drošu izmantošanu pasažieru pārvadājumos.
Elektrovilciena prezentācija notika Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, uz desmitā ceļa, pie otrā perona. Tajā piedalījās satiksmes ministrs Tālis Linkaits, "Škoda Vagonka" valdes priekšsēdētājs Martins Bednarzs, AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis un VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes loceklis Rinalds Pļavnieks.
“Jaunie vilcieni ievērojami uzlabos dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu, tādā veidā nostiprinot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu,” uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits. “Lai vilcienu satiksmi padarītu iedzīvotājiem saistošu, tai jābūt mūsdienīgai – ar ērtu iekāpšanu, jauniem vilcieniem un ātru pārvietošanos. Nomainot Latvijas vēsturiskos elektrovilcienus pret moderniem, mudināsim iedzīvotājus vilcienu satiksmi izvēlēties saviem ikdienas braucieniem. Ar jaunajiem vilcieniem varēsim ieviest regulāro intervāla grafiku, pēc kura darba dienu rītos un vakaros vilcieni kursēs ik pēc 15 līdz 20 minūtēm, nodrošināt pieejamību arī pasažieriem ar kustību traucējumiem un piedāvāt citus uzlabojumus.”
“Latvijas galvaspilsētā esam nogādājuši jau divus elektrovilcienus, līdz septembra beigām vajadzētu pievienoties vēl vienam. Augusta pēdējās dienās Rīgā tika sekmīgi aizvadīti pirmie dinamiskie testi, septembrī mēs sāksim nākamos izmēģinājumus, lai pielāgotu vilcienu vadības sistēmu un pēc tam jau sāktu sertifikācijai nepieciešamos testus. Visu ražošanu un transportēšanu būtiski ir ietekmējis karš Ukrainā, jo vilcieni ir jāpārvieto, sadalīti pa daļām, ar kravas automašīnām. Tas ietekmē sākotnējo grafiku, ko jau negatīvi skāra Covid-19 pandēmija, kas ir samazinājusi ražošanas jaudas, projekta tehnisko un materiālo sagatavošanas gaitu un piegādes no apakšuzņēmējiem. Taču mēs jau esam sametinājuši 35% jeb gandrīz 50 no pavisam plānotajiem 128 vagoniem, un tiek pabeigti sagatavošanās darbi, lai sāktu vilcienu sērijveida montāžu. Pēc tam, kad būsim uzsākuši elektrovilcienu sērijveida ražošanu, varēsim tos piegādāt izjauktā veidā pa ceļiem montāžai tepat Rīgā,“ stāsta Martins Bednarzs “Škoda Vagonka“ valdes priekšsēdētājs.
“Jauno elektrovilcienu ieviešana pasažieru pārvadājumos ir mūsu uzmanības fokusā pastāvīgi. Mēs ne vien turam roku uz pulsa, sekojot līdzi elektrovilcienu ražošanas progresam un nepieciešamajiem tehniskajiem uzlabojumiem, bet arī sadarbībā ar “Škoda Group” apmācām “Pasažieru vilciena” darbiniekus strādāt ar tiem. Elektrovilciens, kuru šodien redzam, tiek niansēs uzlabots, lai vēl precīzāk atbilstu ne vien tehniskajām, drošības prasībām, bet arī pasažieru vajadzībām. Tā, piemēram, viens no būtiskiem uzdevumiem ir jaunajos elektrovilcienos izveidot ērtu risinājumu velosipēdu pārvadāšanai,“ piebilst Rodžers Jānis Grigulis, AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs.
Rinalds Pļavnieks, VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis norāda: "Dzelzceļa pasažieru mobilitātes vajadzību un ērtību nodrošināšanai būtiska ir gan mūsdienīga un pieejama dzelzceļa infrastruktūra, gan mūsdienu prasībām atbilstošs un vizuāli pievilcīgs ritošais sastāvs, tādējādi patiess prieks uz Latvijas dzelzceļa infrastruktūras pirmo reizi redzēt jauno, moderno pasažieru vilcienu! Gatavojoties dienai, kad jaunie AS “Pasažieru vilciens” elektrovilcieni uzsāks kursēt ikdienas režīmā, VAS “Latvijas dzelzceļš” aktīvi strādā pie atbilstošas infrastruktūras izveides. Jau nākamajā nedēļā sāksies būvdarbi, lai modernizētu vai no jauna izbūvētu 48 dzelzceļa stacijas un pieturas punktus, un šie darbi tiks pabeigti līdz ar visu jauno elektrovilcienu piegādi uz Latviju – līdz 2023. gada beigām.”
AS “Pasažieru vilciens” visus 32 elektrovilcienus, kuri būs pilnībā gatavi pasažieru pārvadājumiem, saņems līdz 2023. gada beigām. Katrs no tiem sastāvēs no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums būs 109 metri. Katrā vilcienā būs sēdvietas 436 pasažieriem. Vilcienos būs viena līmeņa iekāpšana no pasažieru platformām, kas ne tikai nodrošinās pakalpojuma pieejamību ikvienam, bet arī saīsinās pasažieru apmaiņas laiku pieturvietās. Iekāpšanas uz izkāpšanas ātrumu veicinās arī platākas vilcienu durvis.
Jaunajos elektrovilcienos būs klimata kontrole, ergonomiski sēdekļi, mūsdienu prasībām atbilstošas labierīcības. Tie būs aprīkoti ar video un audio informēšanas sistēmām, jaudīgu WiFi pieslēgumu. Vilcienu gaita, salīdzinot ar pašlaik lietošanā esošajiem, būs vienmērīgāka un trokšņu līmenis salonos būs zemāks. Jauno vilcienu konstruktīvais ātrums būs līdz 160 km/h (pašlaik – 120 km/h). Maksimālo ātrumu būs iespējams attīstīt iecirkņos, kur to nākotnē ļaus dzelzceļa infrastruktūra.
Elektrovilcienu eksterjeru veido trīs krāsu kombinācija – signāla dzeltenā, antracīta pelēkā un tumši pelēkā. Dzeltenā tika izvēlēta kā akcenta krāsa, jo tā atbilst satiksmes nozares specifikai un ir vizuāli visnoturīgākā krāsa: 80% daltonisma un tā paveidu redzes traucējumu gadījumos dzeltenā krāsa saglabā izteiksmīgumu un pamanāmību. Tā jau no pagājušā gadsimta vidus tiek izmantota transporta nozarē drošības un redzamības nodrošināšanas nolūkos. Pamatkrāsa – antracīta pelēkais – kalpo gan kā funkcionāli tehniskas nozīmes krāsa, gan kā fons, kas palīdz izcelties dzeltenajiem elementiem. Antracīta pelēkais un tā palīgkrāsa tumši pelēkais būs ilgnoturīgi krāsu elementi, kas vienlaikus vilcienus padarīs arī viegli kopjamus.
Pēc jauno elektrovilcienu iegādes AS “Pasažieru vilciens” varēs ieviest intervāla grafikus visos elektrovilcienu maršrutos. Tas nozīmē, ka darba dienu rītos un vakaros, kas tradicionāli ir noslogotākais laiks, vilcieni kursēs ik pēc 15 līdz 20 minūtēm. Paredzēts, ka ar jaunajiem vilcieniem izpildīs reisus Aizkraukles, Tukuma, Skultes un Jelgavas virzienā.
Visa projekta kopējās izmaksas ir 257,889 miljoni eiro, un 23 jauno elektrovilcienu sastāvu iegāde plānota ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 114,211 miljonu eiro apmērā.