Saule jau silda un pakalni mostas,
Zemes krūtīs knieš ziedi un skostas.
Pumpuru acis vēl kaujas ar miegu.
Aprīļa vējš vēl ber viņās sniegu.
Bet nevienu vairs nebaida salna,
Lieldienu saule jau līgo uz kalna.
/K. Skalbe/
Lieldienas ir kristiešu gada gaišākie svētki, prieka, laipnības un taisnīguma svinības, kad dvēsele ir atvērta beznosacījumu mīlestībai, ticībai, cerībai uz brīnišķīgu pasaules atdzimšanu no grēku un ciešanu tumsas.
Ņemot vērā notikumus kaimiņu un tālākās valstīs, cilvēkiem, kuriem ir iespēja atrasties relatīvi drošībā, rodas jautājums: “Vai tagad ir vietā par kaut ko priecāties, kaut ko svinēt?” Gan karš, gan dabas katastrofas ir grūts pārbaudījums cilvēka psihei, un var uzzināt daudz jauna par sevi, ir piedzīvota virkne emociju un stāvokļu – no šoka un bailēm līdz raizēm par nākotni un izpratnes trūkumam, ko darīt ar savu dzīvi.
Daba mums māca, ka visam ir savs laiks un sava vieta, ka aukstu ziemu nomaina ziedošs pavasaris. Tā tas ir arī ikdienā – aiz tumšās svītras būs gaišā. Tāpēc jābauda dzīve katru dienu, neatliekot to uz vēlāku laiku. Bez sirdsapziņas pārmetumiem jāļaujas lieliem un maziem priekiem. Jāpieņem pašreizējā situācija un jāturpina dzīvot jaunajā realitātē.
Vides iekārtošana svētkiem palīdz simboliskā līmenī sakārtot lietas ne tikai apkārt, bet arī galvā un dvēselē. Svētku kņada palīdz novērst uzmanību no apgrūtinošām domām. Turklāt svētki dod patīkamu iespēju satikties un patērzēt ar mīļajiem. Atliek izvēlēties piemērotāko Lieldienu grafika vilciena reisu un doties atpūsties garajās brīvdienās!
Lai līdz ar Lieldienām ikviena domās un sirdī dīgst jaunu cerību asni! Lai priecīgi!