Šāds siltums mēdz būt tikai ziemā – no tējas, vilnas zeķēm, svecēm un mijkrēšļa. Istabās un ielu laternās gaisma iedegas uzreiz pēc pusdienlaika. Viena diena saplūst ar katru nākamo un veido labirintu, kur guļ nepabeigti, atlikti, rezervē atstāti, nolikti visādam gadījumam darbi un dzīves notikumi.
Šis ir laiks, kad to visu atstāt uz pavasari ar jaunu skatījumu. Jo ziema ir apcerīguma periods. Mēs gribam ticēt ziemas pasakai. Kad no gaisa krīt balti milti un kūst uz mēles karameles. Un vienmēr uz pasaules būs kāds, kam vajag siltu plaukstu. Tas šobrīd ir galvenais – karstums sirdī, nevis aukstums ārā.
Apskausimies siltāk un būsim sirsnīgāki Ziemassvētku un gadu mijas laikā! Paldies, mīļie pasažieri, ka šogad bijām kopā priecīgos brīžos un izaicinājumos! Braucam tālāk vienā vilcienā!